Kurš datēja Vudijs Allens?

Vudijs Allens (angļu: Woody Allen; dzimis Elens Stjuarts Konigsbergs (Allen Stewart Konigsberg) 1935. gada 1. decembrī Bruklinā, Ņujorkā, ASV) ir amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, komiķis un dramaturgs.

Vudijs Allens ir viens no slavenākajiem ASV kinorežisoriem. Viņu uzskata par Jaunās Holivudas (New Hollywood) jeb "amerikāņu jaunā viļņa" pārstāvi. Lielākajā daļā savu filmu viņš ir arī aktieris. Par saviem darbiem ir saņēmis nozīmīgas balvas, tai skaitā četras Amerikas Kinoakadēmijas balvas, divas Zelta globusa balvas un deviņas BAFTA kino balvas. Par mūža ieguldījumu Vudijs Allens saņēmis BAFTA kino balvu BAFTA Fellowship (1997) un Zelta globusa Sesila Demilla balvu (2014).

2004. gada amerikāņu TV kanāls Comedy Central ierindoja Vudiju Allenu ceturtajā vietā 100 dižāko komiķu sarakstā.

Vudijs Allens nopietni nodarbojas arī ar mūziku. Kā klarnetists viņš bieži piedalās koncertos džeza mūziķu grupas sastāvā. Kopā ar šo grupu viņš ir viesojies arī Eiropā.

2025. gadā viņš piekrita būt par galveno viesi Maskavas Starptautiskajā kino nedēļā, piedaloties attālināti.

Daiena Kītone (Diane Keaton, dzimusi Daeina Hola (Diane Hall) 1946. gada 5. janvārī, mirusi 2025. gada 11. oktobrī) bija amerikāņu aktrise, režisore un producente. Ieguvusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā par lomu 1977. gada filmā "Enija Hola".

Daiena Kītone karjeru sāka kā teātra aktrise. Uz kinoekrāna viņa debitēja 1970. gadā. Viņas pirmā nozīmīgā loma bija filmā "Krusttēvs" (1972). Piedalījusies arī nākamajās šīs triloģijas filmās — "Krusttēvs 2" (1974) un "Krusttēvs 3" (1990).

Četras reizes nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise galvenajā lomā, no kurām vienu reizi balvu ieguva — par galveno lomu Vudija Allena režisētajā filmā "Enija Hola" (1977). Pārējās nominācijas saņēma par lomām filmās "Sarkanie" (1981), "Mārvina istaba" (1996), "Labāk vēlāk nekā par vēlu" (Something's Gotta Give, 2003). Deviņas reizes nominēta Zelta globusa balvai un divreiz to saņēmusi: par lomām filmās "Enija Hola" un "Labāk vēlāk nekā par vēlu". Trīs reizes nominēta BAFTA kino balvai un vienu reizi to saņēmusi (par filmu "Enija Hola").

Daienai Kītonei bijušas romantiskas attiecības ar vairākām kino pasaules leģendām: Vudiju Allenu, Vorenu Bītiju, Alu Pačīno. Viņa nav bijusi precējusies, taču izaudzinājusi divus adoptētus bērnus.

Mirusi Kalifornijā 2025. gada 11. oktobrī, 79 gadu vecumā, no pneimonijas.

Maria de Lourdes Villiers Farrow ( mə-REE-ə dee LOORDZ VIL-yərz FARR-oh; born February 9, 1945) is an American actress. She first gained notice for her role as Allison MacKenzie in the prime-time television soap opera Peyton Place and gained further recognition for her subsequent short-lived marriage to Frank Sinatra. An early film role, as Rosemary in Roman Polanski's Rosemary's Baby (1968), saw her nominated for a BAFTA Award and a Golden Globe Award for Best Actress. She went on to appear in several films throughout the 1970s, such as Follow Me! (1972), The Great Gatsby (1974), and Death on the Nile (1978). Her younger sister is Prudence Farrow.

Farrow was in a relationship with actor-director Woody Allen from 1980 to 1992 and appeared in thirteen of his films beginning with A Midsummer Night's Sex Comedy (1982). She received Golden Globe Award nominations for her roles in Broadway Danny Rose (1984), The Purple Rose of Cairo (1985), and Alice (1990). She also acted in Hannah and Her Sisters (1986), Crimes and Misdemeanors (1989), and Husbands and Wives (1992). In 1992, Farrow publicly accused Allen of sexually abusing their adopted daughter, Dylan Farrow. Allen was never charged with a crime and has vigorously denied the allegation. These claims have received significant renewed public attention since 2013.

Since the 2000s, Farrow has made occasional appearances on television, including a recurring role on Third Watch (2001–2003). She has also had supporting parts in such films as The Omen (2006), Be Kind Rewind (2008), and Dark Horse (2011) as well as the Netflix series The Watcher (2022). On stage, she returned to Broadway in the Jen Silverman play The Roommate (2025) for which she was nominated for the Tony Award for Best Actress in a Play. Farrow is also known for her work as a UNICEF Goodwill Ambassador and is involved in various international humanitarian activities. In 2008, Time magazine named her one of the most influential people in the world.