Kurš datēja Hārūns al Rašīds?

Hārūns ar Rašīds (arābu: هارون الرشيد) jeb Hārūns Taisnais (763—809) bija piektais un visslavenākais Abāsīdu dinastijas kalifs. Hārūns bija Bagdādes kalifs no 786. līdz 809. gadam. Viņa laikā uzplauka zinātne un māksla; Hārūns atbalstīja zinātni un mākslu un bija tautā iemīļots, tāpēc pasakās (sevišķi “Tūkstoš un vienas nakts pasakās”), dziesmās un stāstos cildināts kā ļoti gudrs un taisnīgs. Literatūrā viņš nereti attēlots klīstam pa Bagdādi, pārģērbies vienkāršās drānās.

Viņa vadībā tika uzlabota pārvalde un tika veicināta gan tirdzniecība, gan diplomātiskās attiecības ar citām lielvarām, piemēram, Bizantiju un Franku impēriju.

Hārūna ar Rašīda nāve 809. gadā iezīmēja Abāsīdu kalifāta zelta laikmeta beigas.

Marājil (Arabic: مراجل; d. 786) was an umm walad of caliph Harun al-Rashid and mother of caliph al-Ma'mun.

ʽInān bint ʽAbdallāh (Arabic: عنان بنت عبد الله, died 841) was a prominent poet and qiyan of the Abbasid period, even characterised by the tenth-century historian Abū al-Faraj al-Iṣfahāni as the slave-woman poet of foremost significance in the Arabic tradition. She was later the concubine of Harun al-Rashid.