Kurš datēja Grāfiene Dibarī?

Grāfiene Marija Žanna Dibarī (franču: Marie-Jeanne du Barry), dzimusi Marija Žanna Bekī (Marie-Jeanne Bécu; 1743. gada 19. augustā, mirusi 1793. gada 8. decembrī) bija Francijas galma dāma un kurtizāne, kura kļuva par favorīti Francijas karalim Luijam XV un ir viena no slavenākajām Lielā terora upurēm.

Galmā nodarbojās galvenokārt ar intrigām, dīkām izklaidēm, piemēram, lika četrām istabmeitām it kā rotaļas pēc atkailināt un kā mazu bērnu nopērt marķīzi Rozenu (dzimušu Žannu Oktāviju grāfieni Vudrē-Senremī (Jeanne-Octavie commtesse de Vaudrey-Saint-Remy)), kas izraisīja skandālu galmā. Dibarī un marķīze bija viena otrai pieķērušās, bija arī intīmas attiecības. Karaļa brāļasieva Provansas grāfiene pārmācīja marķīzi kā savu galmadāmu par tuvām attiecībām ar Dibarī, pēc kā marķīze atsala. Grāfiene Dibarī sūdzējās karalim, kurš jokoja, ka marķīze Rozena ir bērns, kas pelnījis rīkstes. Dibarī ieaicināja marķīzi savā buduārā un pavēlēja četrām istabmeitām novilkt draudzenei drēbes, atkailināt viņas sēžamvietu un uzskaitīt kārtīgi ar rīkstēm.

Mirusi giljotinējot — pēc publiska pēriena nocērtot galvu Konkordijas laukumā Parīzē. Viņas pēdējie vārdi uz ešafota "Encore un moment, monsieur le bourreau, un petit moment" (Vēl mirkli vairāk, bendes kungs, vēl mirklīti) ir visslavenākā viņas frāze.

Luijs XV (Louis XV; 1710. gada 15. februāris — 1774. gada 10. maijs) bija Francijas un Navarras Karalistes karalis laikā no 1715. gada 1. septembra līdz savai nāvei 1774. gadā.

Viņš kļuva par karali piecu gadu vecumā, stājoties vecvectēva Luija XIV vietā. Faktiskā vara līdz 1723. gadam, kad Luijs XV tika atzīts par pilngadīgu, bija Orleānas Filipam. No 1726. gada Kardināls Flerī bija pirmais ministrs līdz pat 1743. gadam, kad viņš mira un kontroli pār karalisti pilnībā pārņēma Luijs. Luijs XV mira 1774. gadā, par karali kļuva viņa mazdēls Luijs XVI.