Kurš datēja Menandrs?

Menandrs (grieķu: Μένανδρος; dzimis ap 341./342. gadu p. m. ē., miris ap 290. gadu p. m. ē.) bija sengrieķu dramaturgs, ievērojamākais Atēnu jaunās komēdijas pārstāvis. Menandrs uzrakstīja vairāk kā 100 lugu, ieguva 8 uzvaras atēniešu drāmas festivālos.

Menadrs esot dzimis pārtikušā ģimenē. Bijis filozofa Teofrasta draugs un, iespējams, skolnieks. Bijis labās attiecībās ar Atēnu diktatoru Falēras Dēmetriju. Menendra mecenāts bija arī Ēģiptes satraps Ptolemajs I Soters, tomēr Menandrs atteicās no Ptolemaja piedāvājuma doties uz Aleksandriju.

Tematiski Menandrs pievērsās sadzīves jautājumiem, ģimenes problēmu risinājumam, sievietes stāvoklim sabiedrībā, atrastā bērna motīvam. Saglabājušies fragmenti no tādām lugām kā "Varonis", "Šķīrējtiesa", "Nogrieztā matu pīne", savukārt no lugas "Īgņa" trūkst tikai dažu rindiņu.

Menandra ir autors vairākiem pazīstamiem aforismiem. "Kauliņi ir mesti", ko Jūlijs Cēzars esot teicis pirms šķērsoja Rubikonu, ir citāts no Menandra lugas. Lugu teksti pazaudēti viduslaikos. Pēdējais, par kuru droši zināms, ka viņš lasījis Menandra lugas, ir 12. gadsimta Bizantijas mūks Mihails Psells. Menendra teksti atklāti no jauna ēģiptiešu papirusos tikai 20. gadsimtā. Pagaidām pēdējie raksti (nezināmas Menandra lugas fragments) atklāti 2003. gadā.

Glykera war eine berühmte aus Athen stammende Hetäre der zweiten Hälfte des 4. Jahrhunderts v. Chr.

Nach dem Tod der Pythionike (zwischen 329 v. Chr. und 324 v. Chr.) holte sie Harpalos, der von Alexander dem Großen eingesetzte Verwalter Babylons, nach Tarsos. Hier hielt er Glykera auf Kosten des Staatsschatzes aus. Er ordnete für sie königliche Ehren an, was zu Spott und Unmut bei den Griechen führte. Durch ihre Vermittlung schickte Harpalos Getreide nach Athen, was ihm im Gegenzug das athenische Bürgerrecht einbrachte. Glykera begleitete Harpalos bei dessen Flucht vor dem aus Indien zurückkehrenden Alexander nach Athen. Dort blieb sie, auch nachdem Harpalos die Stadt wieder verlassen musste, und wurde angeblich die Geliebte des Dichters Menander.

Der ansonsten unbekannte Bildhauer Herodotos soll eine Statue von ihr geschaffen haben.