Kurš datēja Margaret Brooke?

Džeimss II Stjuarts (angļu: James II Stuart; dzimis 1633. gada 14. oktobrī, miris 1701. gada 16. septembrī) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis no 1685. gada 6. februāra. Pēdējais katoļu monarhs, kurš valdīja Anglijā, Skotijā un Īrijā. Daži no Džeimsa pavalstniekiem bija neapmierināti ar Džeimsa ticību absolūtai monarhijai un izrādīja pretestību arī viņa konfesijas politiķiem, tādēļ neliela cilvēka grupa centās viņu gāzt no troņa tā sauktajā Slavenajā revolūcijā (Glorious Revolution). Anglijas parlaments uzskatīja, ka Džeimsam ir jāatkāpjas no troņa 1688. gada 11. decembrī. Savukārt Skotijas parlaments paziņoja tikai 1689. gada 11. aprīlī, ka Džeimss ir zaudējis tiesības uz troni. Viņa vietā vajadzēja kāpt tronī viņa katoļticīgajam dēlam Džeimsam Frānsisam Eduardam (James Francis Edward), bet tā tas nenotika. Troni ieguva viņa protestantu meita Marija II un znots Viljams III. Viņi abi valdīja kopā kopš 1689. gada. Džeimss vēlreiz mēģināja atgūt troni, bet cieta neveiksmi. Viljama karaspēks kaujā pie Boinas Īrijā sakāva viņa atbalstojošos jakobitu spēkus. Džeimss bija spiests atgriezties Francijā, kur viņš pirms tam jau bija devies trimdā. Atlikušo dzīvi viņš nodzīvoja pie sava brālēna un sabiedrotā karaļa Luija XIV.

Džeimss ir iegājis vēsturē un vislabāk zināms ar savu ticību absolūtai monarhijai un mēģinājumiem radīt reliģisku brīvību valstī. Šie abi jautājumi bija pret Anglijas parlamenta vēlmēm.

Džeimss bija arī Jorkas hercogs (Duke of York, 1644.-1685.), Olbani hercogs (Duke of Albany, 1660.-1685.). Dažos avotos Džeimss II tiek pieminēts arī kā Jakobs II vai Džeikobs II (Iacobus II Stuart).