Kurš datēja Lord Alfred Douglas?

Lord Alfred Bruce Douglas (22 October 1870 – 20 March 1945), also known as Bosie Douglas, was an English poet and journalist, and a lover of Oscar Wilde. At the University of Oxford, he edited an undergraduate journal, The Spirit Lamp, that carried a homoerotic subtext, and met Wilde, starting a close but stormy relationship. Douglas's father, John Douglas, 9th Marquess of Queensberry, abhorred it and set out to humiliate Wilde, publicly accusing him of homosexuality. Wilde sued him for criminal libel, but Queensberry produced witnesses who attested to the truth of his claim, and Wilde was later imprisoned. On his release, he briefly lived with Douglas, but they had separated by the time Wilde died in 1900. Douglas married the bisexual poet, Olive Custance, in 1902 and had a son, Raymond.

After converting to Catholicism in 1911, he repudiated homosexuality, and in a Catholic magazine, Plain English, expressed openly antisemitic views. He was jailed for libelling Winston Churchill over claims of World War I misconduct. Douglas wrote several books of verse, some in a homoerotic Uranian genre. The phrase "The love that dare not speak its name" appears in one (Two Loves), published in 1894 which is often misattributed to Wilde.

Oskars Fingals O'Flahertijs Vills Vailds (angļu: Oscar Fingal O'Flahertie Wills Wilde, dzimis 1854. gada 16. oktobrī, miris 1900. gada 30. novembrī) bija īru / angļu dramaturgs, rakstnieks un dzejnieks. Viens no pazīstamākajiem Viktorijas laika Anglijas dramaturgiem. Estētisma un dekadences spilgts pārstāvis. Izceļoties ar savu labi kopto un stilīgo ārieni, kļuva par sava laika ievērojamāko slavenību, līdz tika notiesāts par "piedauzību", faktiski homoseksuālismu.

Dzimis Dublinā, Īrijā, ārsta un rakstnieces ģimenē. Māte Dublinā izveidoja literāru salonu, kuru apmeklēja arī Šeridāns Le Fanju un citi tālaika ievērojamākie īru rakstnieki un sabiedriskie darbinieki. No 1871. līdz 1874. gadam mācījās Trinitijas koledžā Dublinā, vēlāk Magdalēnas koledžā Oksfordā, kur publicēja savu pirmo dzejoli.

Pēc studijām Vailds atgriezās Īrijā, kur iemīlējās vietējā skaistulē Florensā Balkombā, tomēr viņa deva priekšroku rakstniekam Bremam Stokeram. Vailds apsolījās pamest Īriju un devās prom. Savas dzīves laikā viņš tikai divreiz uz neilgu laiku atgriezās dzimtajā pilsētā.

Vēlākajos gados Oskars Vailds dzīvoja Londonā, ASV un Kanādā, sniegdams lekcijas, strādādams avīzēs, un esot publikas uzmanības centrā. 1884. gadā viņš apprecējās ar turīga jurista meitu Kontansu Loidu.

1895. gada 18. februārī Vailda mīļākā Alfrēda Daglasa tēvs lords Džons Daglass klubā atstāja Vailda vizītkarti ar pašrocīgi pierakstītu tekstu par so(m)domītu. Vailds iesūdzēja Džonu Daglasu tiesā. Tiesa izvērtās par skaļu publisku prāvu. Pirmstiesas izmeklēšanas un pašas tiesas laikā atklājās daudzi fakti par Vailda privāto dzīvi. Galarezultātā Vaildam tika piespriests divu gadu cietumsods, kuru viņš izcieta Redingas cietumā.

Pēc iznākšanas no cietuma, Vailds atlikušo mūža daļu pavadīja ārpus publikas redzesloka. Vailda sieva mainīja savu uzvārdu. Miris Parīzē, apglabāts Banjo kapsētā, vēlāk pārapbedīts Perlašēza kapsētā.