Kurš datēja Džordžs II (Lielbritānija)?

Džordžs II (angļu: George II; dzimis 1683. gada 9. novembrī, miris 1760. gada 25. oktobrī) bija Velsas princis (1714—1727), Kembridžas hercogs (1706—1727), Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis (1727—1760), Hannoveres elektors (1727—1760).

Džordžs II ir pēdējais Lielbritānijas karalis, kurš dzimis ārpus Lielbritānijas teritorijas. Kā karalis maz iejaucās Lielbritānijas iekšlietās, atstājot tās parlamenta ziņā. Piedalījās karā par Austrijas mantojumu, kur 1743. gada 27. jūnijā komandēja karaspēku Detingenes kaujā. Detingenes kauja ir pēdējais gadījums Lielbritānijas vēsturē, kad monarhs personīgi vadīja kaujas norisi. 1745. gadā notika pēdējā neveiksmīgā Jakobītu sacelšanās. Pēkšņi miris 1760. gadā.

Amalie Sophie Marianne von Wallmoden-Gimborn, Countess of Yarmouth, born Amalie von Wendt (1 April 1704 – 19 or 20 October 1765) was the principal mistress of King George II from the mid-1730s until his death in 1760.

Born into a prominent family in the Electorate of Hanover, and married into another, in 1740 she became a naturalised subject of Great Britain and was granted a peerage for life, with the title of "Countess of Yarmouth", becoming the last royal mistress to be so honoured. She remained in England until the death in 1760 of King George II, who is believed to have fathered her second son, Johann Ludwig, Reichsgraf von Wallmoden-Gimborn. She returned to Hanover for the rest of her life, surviving the king for nearly five years.

Henrietta Howard, Countess of Suffolk (born Henrietta Hobart; 1689 – 26 July 1767) was a British courtier. She is known as the mistress of King George II of Great Britain. She was the sister of John Hobart, 1st Earl of Buckinghamshire.