Kurš datēja Jane Digby?

Jane Elizabeth Digby (* 3. April 1807 in Forston House, Minterne Magna, Dorset; † 11. August 1881 in Damaskus) war eine britische Aristokratin und Abenteurerin. Sie wurde bekannt als Mätresse und Ehefrau mehrerer bekannter Persönlichkeiten.

Христодулос Хадзипетрос (греч. Χριστόδουλος Χατζηπέτρος; 1794, Нерайдохори, Трикала, — 1869, Афины) — известный участник Греческой войны за независимость 1821—1829 гг., генерал-майор армии Греческого королевства.

Otão ^{(português europeu)} ou Oto ^{(português brasileiro)} da Grécia (Salzburgo, 1 de junho de 1815 – Bamberga, 26 de julho de 1867) foi o Rei da Grécia de 1832 até à sua deposição em 1862. Filho do rei Luís I da Baviera, ele ascendeu ao recém-criado trono grego enquanto ainda era menor de idade. Seu governo foi inicialmente administrado por um conselho regencial de três homens composto por oficiais bávaros. Otão retirou os regentes ao alcançar a maioridade quando eles ficaram impopulares com o povo, governando então como um monarca absoluto. Eventualmente, as exigências de seus súditos foram grandes o bastante e Otão acabou assinando em 1843 uma constituição, depois de enfrentar uma insurreição armada mas pacífica. Ainda assim, ele falseou eleições através de fraudes e terror.

Otão não conseguiu resolver a fraqueza econômica da Grécia durante seu reinado. As políticas gregas da época eram baseadas na aliança com as grandes potências, e a capacidade do rei em manter o apoio das potências foi fundamental para conservar o seu poder. Para se manter forte, Otão teve de instigar, a seu favor, o antagonismo entre os interesses dos apoiantes gregos de cada uma das potências, sem contudo as melindrar. Quando a Marinha Real Britânica bloqueou a Grécia em 1850 e em 1854 para impedir que esta atacasse o Império Otomano durante a Guerra da Crimeia, a opinião que os gregos tinham do rei piorou. Como resultado houve uma tentativa de assassinato da rainha e por fim, em 1862, Otão foi deposto quando estava no interior. Morreu no exílio na Baviera em 1867.

Ludvigs I (vācu: Ludwig I.; dzimis 1786. gada 25. augustā, miris 1868. gada 29. februārī) bija Bavārijas karalis no 1825. līdz 1848. gadam.

Ludvigs I bija pirmā Bavārijas karaļa Maksimiliāna I Jozefa dēls. Jau pirms valdīšanas sākuma, mācoties universitātēs Landshutā un Getingenē, aizrāvās ar mākslu un literatūru. 1810. gada oktobrī apprecējās ar Saksijas-Hildburghauzenes hercoga meitu Terēzi. Kāzu svinības kļuva par tradicionāliem bavāriešu svētkiem, kas mūsdienās pazīstami kā "Oktoberfest".

Pēc tēva nāves kļūdams par karali, izvērsa plašu antīka stila kultūras celtņu būvniecību un izdeva ievērojamus līdzekļus mākslas darbu iepirkšanai. Pārcēla universitāti no Landshutas uz Minheni.

Iesākumā režīms Bavārijā bija liberālāks nekā tēva laikā, tomēr valdīšanas otrajā pusē Ludvigs I kļuva konservatīvāks, cita starpā atbalstot katolismu, iepretim luterticībai.

Ārpolitikā bija naidīgi noskaņots pret Napoleonu, tomēr no 1806. gada piedalījās karos kā Napoleona sabiedrotais. 1813. gadā pieslējās Sestajai koalīcijai pret Napoleonu. Ludvigs I bija spiests atteikties no troņa 1848. gada revolūciju rezultātā. Miris 1868. gadā, jau pēc dēla Maksimiliāna II Jozefa nāves, kad Bavārijas karalis bija Ludvigs II.