Kurš datēja Šarls V Gudrais?

Šarls V Gudrais (franču: Charles V le Sage; dzimis 1338. gada 21. janvārī, miris 1380. gada 16. septembrī) bija Francijas karalis no 1350. līdz 1364. gadam. Savā valdīšanas laikā Šarls V spēja pavērst Simtgadu kara gaitu Francijai labvēlīgā virzienā.

1349. gadā Šarls no vectēva Filipa VI ieguva īpašumā Dofinē reģionu. Tas līdz Šarla kronēšanai atļāva viņam lietot dofina titulu, un kopš šī laika Francijas karaļa troņmantinieks tradicionāli tika dēvēts par dofinu.

Šarls V jau 1356. gadā kļuva par karalistes reģentu, kad tēvs Žans II Labsirdīgais tika sagūstīts Puatjē kaujā. Lai atbrīvotu tēvu no gūsta, Šarls V 1360. gadā noslēdza Bretinjī līgumu, kurā atdeva Anglijas karalim Edvardam III plašus īpašumus valsts dienvidrietumos, kā arī solīja izmaksāt milzīgu izpirkuma maksu. Lai samaksātu izpirkumu, Šarls V paaugstināja nodokļus. Tas radīja neapmierinātību plašos valsts sabiedrības slāņos, tomēr Šarlam V izdevās pārvarēt opozīciju valsts iekšienē.

Kļūstot par karali, Šarlam V izdevās sakārtot valsti, normalizējot valsts finanses un radot regulāru armiju. Valdīšanas beigās Šarls V bija atguvis no angļiem gandrīz visus īpašumus, kas tika zaudēti 1360. gadā.

Biette Cassinel (French pronunciation: [bjɛt də kasinɛl]; c.1320s-1394) was the supposed royal mistress of Charles V of France from 1360 until 1363.

Biette was the daughter of the François Cassinel, sergent d'armes of John II of France, and Alix Deschamps. She was the sister of Ferry Cassinel, bishop of Lodève and Auxerre and eventually archbishop of Rheims.

Biette was married to Gérard de Montagu by 1336. She was the mother of Jean de Montagu, who would rise to become Grand Master of France. It is said by some that Jean was her son by Charles V, while Merlet and Delachenal state there is no evidence for this. Autrand states that a clerk of Parlement skipped two words, concerning Jean's execution, which incorrectly attributed Charles V as Jean's father, instead of his legitimate father Gerard de Montaigu.