Kurš datēja Ūlofs Klēpja karalis?

Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli") bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi. Viņš valdīja no 995. līdz 1022. gadam.

Ūlofa māte varētu būt poļu valdnieka Meško I meita Sigrīda Lepnā (Sigrid Storråda, Świętosława). Viņš apprecējās ar obodrītu Astrīdu, kuras dēls kļuva par Zviedrijas karali Ānundu Jākobu, bet meita - par Kijivas Krievzemes kņaza Jaroslava Gudrā sievu.

Ūlofs Klēpja karalis tiek uzskatīts par pirmo Zviedrijas karali, kurš kalis savas monētas un ievācis nodokļus. Piedalījās Svoldas kaujā netālu no Rīgenas, kur koalīcijas sastāvā sakāva norvēģu spēkus.

Ūlofs ir arī pirmais kristīgais Zviedrijas karalis. Viņš kristījās 1008. gadā Husabijā (Husaby), Vesterjētlandē. Tomēr tradicionālās ticības piekritēji vēl aizvien bija tik spēcīgi, ka Ūlofs turpmāk valdīja tikai Vesterjētlandē. Nodibināja pirmo bīskapiju Skārā.

Edla (10th–11th century) was a Slavic woman during the Viking Age. She was the mother of King Emund of Sweden and Queen Astrid of Norway.

According to tradition, Edla was the daughter of a Lechitic tribal chief who ruled the region between the Oder and Elbe rivers, in what is now Mecklenburg-Vorpommern. She was brought to Sweden as a prisoner of war sometime between 995 and 1000, likely before the arrival of Estrid of the Obotrites (Estrid av obotriterna).

King Olof Skötkonung took Edla as his concubine. Later, he married Estrid. Edla became the mother of Emund, Astrid, and likely Holmfrid. Snorre Sturlasson notes that her children were sent to foster parents away from the royal court because Queen Estrid was unkind to them. This may suggest that Edla died while her children were still young.