Kurš datēja Marlene Dietrich?

Marie Magdalene "Marlene" Dietrich (, German: [maʁˈleːnə ˈdiːtʁɪç] ; 27 December 1901 – 6 May 1992) was a German and American actress and singer whose career spanned nearly seven decades.

In 1920s Berlin, Dietrich performed on the stage and in silent films. Her performance as Lola Lola in Josef von Sternberg's The Blue Angel (1930) brought her international acclaim and a contract with Paramount Pictures. She starred in many Hollywood films, including six iconic roles directed by Sternberg: Morocco (1930) (her only Academy Award nomination), Dishonored (1931), Shanghai Express and Blonde Venus (both 1932), The Scarlet Empress (1934), The Devil Is a Woman (1935). Throughout World War II, she was a high-profile entertainer in the United States. Although she delivered notable performances in several post-war films, including Billy Wilder's A Foreign Affair (1948), Alfred Hitchcock's Stage Fright (1950), Billy Wilder's Witness for the Prosecution (1957), Orson Welles's Touch of Evil (1958), and Stanley Kramer's Judgment at Nuremberg (1961), she spent most of the 1950s to the 1970s touring the world as a marquee live-show performer.

Dietrich was known for her humanitarian efforts during World War II, housing German and French exiles, providing financial support and advocating their American citizenship. For her work on improving morale on the front lines during the war, she received several honors from the United States, France, Belgium, and Israel. In 1999, the American Film Institute named Dietrich the ninth greatest female screen legend of classic Hollywood cinema.

Žans Gabēns (franču: Jean Gabin, dzimis 1904. gada 17. maijā, miris 1976. gada 15. novembrī) bija franču teātra un kino aktieris.

Dzimis kabarē mākslinieku ģimenē kā Žans Aleksiss Monkoržē (franču: Jean-Alexis Moncorgé). Teātrī Žans Gabēns debitēja 1923. gadā, kino — 1930. gadā. Popularitāti ieguva atveidodams stiprus, vīrišķīgus, uzticamus varoņus. Filmējies klasiskajās franču filmās "Pepe le Moko" (1937), "Lielā ilūzija" (1937), "Miglu krastmala" (1938), "Diena sākas" (1939), "Cilvēks zvērs" (1939), "Bauda" (1952), Touchez pas au grisbi (1954) un "Melodija no pagraba" (1963).

Pa divām reizēm ieguva Venēcijas un Berlīnes kinofestivālu galvenās balvas kā labākais vīriešu lomas atveidotājs. 1960. gadā Gabēnu apbalvoja ar Francijas Goda leģiona ordeni.

Miris 1976. gadā no infarkta.

Džons Ficdžeralds Kenedijs (angļu: John Fitzgerald Kennedy; dzimis 1917. gada 29. maijā, miris 1963. gada 22. novembrī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no 1961. gada 20. janvāra līdz 1963. gada 22. novembrim. Viņš ir nācis no ievērojamās Kenediju ģimenes, viņa brālis Roberts Kenedijs bija ASV ģenerālprokurors, savukārt Edvards Kenedijs — senators.

Pret Džonu Kenediju 1963. gada 22. novembrī Dalasā tika veikts atentāts. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs.

Juls Briners (angļu: Yul Brynner, īstajā vārdā Jūlijs Briners (krievu: Юлий Борисович Бринер); dzimis 1920. gada 11. jūlijā, miris 1985. gada 10. oktobrī) bija Vladivostokā (tolaik Tālo Austrumu Republikā) dzimis krievu/šveiciešu/burjatu izcelsmes ASV kino un teātra aktieris. 1956. gada Oskara kā labākais aktieris galvenajā lomā ieguvējs par lomu Valtera Langa muzikālajā filmā "Karalis un es" (The King and I).

Citas pazīstamākas lomas bija filmās "Desmit baušļi" (1956), Anastasia (1956), "Lieliskais septiņnieks" (1960), Return of the Seven (1966), Westworld (1973) un Futureworld (1976).

Džons Veins (John Wayne, dzimis 1907. gada 26. maijā; miris 1979. gada 11. jūnijā), īstajā vārdā Merions Roberts Morisons (Marion Robert Morrison), bija amerikāņu kinoaktieris, kinorežisors un producents. Džonu Veinu parasti saista ar vesterna žanra filmām, lai gan nereti filmējies arī citu žanru filmās.

Starp Veina pazīstamākajiem darbiem ir lomas filmās "Pasta kariete" (1939), "Meklētāji" (1956), Rio Bravo (1959), "Vīrs, kurš nošāva Libertiju Volensu" (1962). Par lomu filmā True Grit (1969) Veins ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā". Nominēts šai balvai arī par lomu filmā Sands of Iwo Jima (1949). Kā producents nominēts kategorijā "Labākā filma" par filmu The Alamo (1960).

Wilhelm Michel, genannt Willy Michel (geboren 1901; gestorben Juni 1988) war ein deutscher Bäcker, Kommunalpolitiker in Hannover, Wehrwirtschaftsführer für Niedersachsen sowie Liebessubjekt der Schauspielerin Marlene Dietrich. Die Anfang des 21. Jahrhunderts aufgefundenen Liebesbriefe der Dietrich an Wilhelm Michel gelten als „die frühesten bislang bekannten Dokumente des Weltstars.“

Ērihs Marija Remarks (vācu: Erich Maria Remarque, īstajā vārdā Ērihs Pauls Remarks (Erich Paul Remark); dzimis 1898. gada 22. jūnijā, miris 1970. gada 25. septembrī) bija vācu 20. gadsimta rakstnieks, "zaudētās paaudzes" pārstāvis. Sarakstījis vairākus darbus par kara šausmām. Viņa zināmākais darbs "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (1928) par vācu karavīriem Pirmajā pasaules karā, ir ekranizēts un saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu. Remarka darbi padarīja viņu par nacistu ienaidnieku, kas sadedzināja daudzas viņa sarakstītās grāmatas.