Kurš datēja Žoržs Bulanžē?

Žoržs Ernests Žans Marī Bulanžē (franču: Georges Ernest Jean-Marie Boulanger; dzimis 1837. gada 29. aprīlī, miris 1891. gada 30. septembrī) bija nacionālistiski un autoritāri noskaņots franču ģenerālis un politiķis Francijas Trešajā republikā. Savas īsās popularitātes virsotnē atradās 1889. gada sākumā.

Bulanžē piekritēju uzskatu kopums tiek dēvēts par bulanžismu. Politologiem nav vienota viedokļa par tā atrašanos politiskajā spektrā - dažkārt tos dēvē par galēji kreisajiem, dažkārt par labējiem un fašistu priekštečiem. Liela daļa no bulanžistiem vēlākās Dreifusa lietas liekā iestājās pret Dreifusa attaisnošanu.

Bulanžē bija mācījies Sensiras militārajā akadēmijā. Piedalījās kaujās Otrajā Itālijas neatkarības karā un Francijas—Prūsijas karā. Piedalījās Parīzes komūnas sakaušanā. 1886. gadā kļuva par Francijas aizsardzības ministru, izvērsa populāras reformas un demonstrēja pretvācisku nostāju. Pēc 1887. gada 30. maija, kad viņu atcēla no ministra amata, Bulanžē pievērsās politikai, gūdams ievērojamus panākumus. 1889. gada sākumā izplatījās baumas, ka iespējams valsts apvērsums Bulanžē vadībā. Valdība sāka izmeklēšanu, un Bulanžē bēga uz ārzemēm. Miris, nošaujoties Briseles kapsētā pie mīļākās kapa.

Berthe de Courrière (June 1852, Lille – 14 June 1916, Paris) was a French artists' model and demimondaine. She was the mistress, model, and heir of the sculptor and painter Auguste Clésinger.

Marguerite Brouzet, Vicomtesse de Bonnemains (19 December 1855 – 16 July 1891) was the mistress of Georges Boulanger. A few months after her death, Georges Boulanger committed suicide on her grave.