Kurš datēja Eva Brauna?

Eva Anna Paula Brauna (Eva Anna Paula Braun, 1912. gada 6. februāris - 1945. gada 30. aprīlis), neilgi pirms nāves mainījusi vārdu uz Eva Anna Paula Hitlere (Eva Anna Paula Hitler) bija Trešā reiha vadoņa (fīrera) Ādolfa Hitlera sieva.

Dzimusi 1912. gadā, Minhenē. Tēvs bija skolotājs. Mācījusies klostera skolā. 17 gadu vecumā Eva sāka strādāt par fotogrāfa Heinriha Hofmana asistenti. Kad Hofmans kļuva par Ā. Hitlera fotogrāfu, Eva iepazinās ar Hitleru.

Kā liecina biogrāfi, Eva bijusi sava laika sieviešu tipam slaida, sportiska (labprāt un bieži peldējusi, slēpojusi, vingrojusi un nodarbojusies ar alpīnismu). Par politiku neinteresējās.

Pēc Gēli Raubalas pašnāvības 1931. gada 18. septembrī Hitleram nebija nevienas sievietes, līdz viņš ieveda tuvākajā lokā Evu Braunu. Viņa izturējās neuzkrītoši, nekādi neparādoties valsts politikā, bet bija tikai Hitlera privātās dzīves daļa. Nodrošinot viņas finansiālo neatkarību, Hitlers piešķīra Evai tiesības publicēt un saņemt honorāru par savām fotogrāfijām.

Vācijā visai maz cilvēku zināja par Braunas un Hitlera attiecībām, viņai tika aizliegts parādīties Berlīnē un publiskos pasākumos. Evas dzīve ritēja Berghofā pie Berhtesgādenes, kur viņa lasīja, skatījās kinofilmas, pastaigājās, nodarbojās ar sportu un gaidīja Ādolfa ierašanos ciemos. Ir ziņas, ka šajā laikā viņa vairākkārt neveiksmīgi mēģinājusi veikt pašnāvību.

1945. gada 15. aprīlī Eva ieradās Berlīnē, lai dalītos liktenī ar Ādolfu (kategoriski atteicās evakuēties uz Minheni). 29. aprīlī Fīrera bunkurā askētiskos apstākļos notika Evas Braunas un Ādolfa Hitlera laulību reģistrācijas ceremonija. 30. aprīlī aptuveni 14:30 Eva iedzēra indi, veicot pašnāvību kopā ar savu laulāto draugu.

Ādolfs Hitlers (vācu: Adolf Hitler; dzimis 1889. gada 20. aprīlī, miris 1945. gada 30. aprīlī) bija NSDAP līderis, no 1933. līdz 1945. gadam Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un diktators.

Vadīja Vāciju laikā, kad tā atguvās no sakāves Pirmajā pasaules karā un Lielās ekonomiskās krīzes, īsā laikā atjaunoja ekonomiku un karaspēku, tādējādi ļaujot Vācijai kļūt par vienu no varenākajām un kareivīgākajām Eiropas valstīm.

Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem. Totālā kara taktikas izmantošana gan no ass valstu, gan sabiedroto puses noveda pie lielas Eiropas daļas iznīcināšanas. Hitleru bieži min kā atbildīgu par tā laika Vācijas rasu politiku, holokaustu, kā arī miljonu civiliedzīvotāju nāvi un piespiedu pārvietošanu. Lai gan viņš cerēja izveidot tūkstošgadu Reihu, savu dzīvi beidza izdarot pašnāvību kopā ar savu sievu Evu Braunu bunkurā Berlīnē.